vendredi 19 février 2016

Ak, šīs burkas, kuras traucē dzīvot



Manuprāt, seju aizsedzoša likuma būtība ir muļķīga, jo tu jebkurā brīdī vari uzzināt personas identitāti vai nu to uzrunājot, vai arī pārbaudot tās pirkstu nospiedumus (unikālus katram uz Zemes dzīvojošajam indīvidam, MashaAllah !) vai pārbaudot personu apliecinošus dokumentus.

Turklāt laikos, kad visas pasaules mediji ir labi iekadrējuši muslimu vizuālo profilu kā potenciāli bīstamu, ir jābūt diezgan stulbam teroristam, lai, šādi ģērbjoties, "sirotu" pa galvasspilsētas ielām. Tātad, sieviete, kura izvēlas šādi ģērbties (burkā)  par spīti sabiedrībā esošajiem aizspriedumiem : viņai vienkārši nav ko slēpt. 

Stāsti par sejas grimasēm, mīmikām un komunikācijas konforta zonām man arī ir neizprotama. Es burku nēsājošu sieviešu profilus pielīdzinātu interneta profiliem, kuri dod priekšroku komunicēt anonīmi, bet patiesi, un nevis kā citi: identificējami, bet melīgi un savtīgi, savas patiesās domas līdz galam neizpaudoši.

Tad kāds ir šādas likumdosanas mērķis ? Varbūt, ka noslēpt Islāmu un to padarīt "neredzamu"? Varbūt: aizliegt apģērbties, lai reklamētu izģērbšanos? Varbūt vienkārši paņemt aktuālu tematu, par kuru pacepties, un ar to nopelnīt iztiku?

Lai nu kā tur arī būtu, manuprāt, šāda likumdošana ierobežo cilvēktiesības: izvēles brīvība reliģiskajai piederībai, tiesības palikt anonīmam, tiesības nosargāt savu personisko augumu, utt. Ja nu vienīgi... daļu cilvēku mēs uzskatām par mazāk cilvēciskiem nekā citus, lai uz tiem attiecinātu cilvēktiesības... Tad nu gan kunga rati ir iebraukuši galīgās auzās. 

Lai Allāhs dod mums zināšanas un izpratni, pasargā mūs no ļauna un atvieglo mums visu to, kas ir labs, Ameen!